Eirovīzijas dziesmu konkurss ir milzīgs notikums, kura aizkulisēs valda ļoti stingra kārtība. Lai viss noritētu godīgi un raiti, organizatori ir izstrādājuši noteikumus, kas jāievēro ikvienam – gan pašiem dziedātājiem un dziesmu autoriem, gan televīzijas kanāliem.
Šie noteikumi nosaka ne tikai to, kas notiek uz skatuves, bet arī to, kā mēs mājās balsojam un kā tiek vērtēti dalībnieki. Ja kāds šos nosacījumus pārkāpj, sekas var būt visai nopietnas, sākot no naudas sodiem līdz pat diskvalifikācijai.
Dalībnieku skaits un ceļš līdz finālam
Konkursā vienlaikus drīkst piedalīties ne vairāk kā 46 valstis. Lielajā finālā parasti redzam 26 dalībniekus, no kuriem sešas vietas jau iepriekš ir garantētas. Tās pienākas tā sauktajam “Lielajam pieciniekam” – valstīm, kas sniedz vislielāko finansiālo ieguldījumu, un iepriekšējā gada uzvarētājvalstij, kas rīko konkursu. Pārējām valstīm ir jāizcīna sava vieta divos pusfinālos, kas parasti notiek otrdienās un ceturtdienās maija mēnesī.
Kā tiek noteikts uzvarētājs?
Uzvarētāju noteikšanā piedalās gan skatītāji, gan profesionāla žūrija. Katra valsts izveido savu žūriju piecu cilvēku sastāvā. Tie ir mūzikas jomas profesionāļi – dziedātāji, dīdžeji vai producenti –, kuriem jābūt objektīviem un kuri nedrīkst būt tieši saistīti ar konkrētajiem konkursantiem. Interesanti, ka žūrijas locekļi nedrīkst atkārtoties divus gadus pēc kārtas.
Skatītāji par saviem favorītiem balso ar telefonu vai lietotnes starpniecību, taču ir viens būtisks ierobežojums – no viena numura drīkst nobalsot ne vairāk kā 20 reizes. Turklāt par savas valsts pārstāvi balsot nav atļauts. Finālā rezultātu veido skatītāju un žūrijas balsu apvienojums attiecībā 50 pret 50, savukārt pusfinālos pēdējos gados visu izšķir tikai skatītāju balsojums.
Noteikumi dziesmām un priekšnesumiem
Lai konkurss būtu godīgs un baudāms, ir ieviesti vairāki tehniski ierobežojumi:
Dziesmas garums: Neviena dziesma nedrīkst būt garāka par trim minūtēm. Izdošanas laiks: Dziesma nedrīkst būt publiskota pirms iepriekšējā gada 1. septembra. Tas nodrošina, ka konkursā skan jauna un aktuāla mūzika.
Cilvēku skaits uz skatuves: Vienlaikus uz skatuves drīkst atrasties ne vairāk kā seši cilvēki. Šis noteikums attiecas arī uz dejotājiem un fona dziedātājiem. Vecums: Visiem māksliniekiem jābūt vismaz 16 gadus veciem konkursa vakarā.
Dzīvais izpildījums: Galvenais vokāls vienmēr tiek dziedāts dzīvajā. Kopš neilga laika ir atļauts izmantot ierakstītus fona vokālus, lai atvieglotu tehnisko izpildījumu, taču galvenā balss nekad nedrīkst būt fonogramma.
Ko kategoriski aizliegts darīt?
Eirovīzija sevi pozicionē kā nepolitisku pasākumu, tāpēc uz skatuves un dziesmu tekstos ir stingri aizliegti jebkādi politiski vai reliģiski saukļi. Tāpat nedrīkst izmantot lamuvārdus vai nepieklājīgus žestus. Uz skatuves nav vietas arī dzīviem dzīvniekiem, lai gan rotaļlietas vai lelles izmantot drīkst. Aizliegta ir arī jebkāda komerciāla reklāma – dziesmas tekstā nevar slavēt konkrētus zīmolus vai preces.
Reāli gadījumi un sodi
Vēsturē ir bijuši vairāki gadījumi, kad noteikumi tikuši pārkāpti, un organizatori par to ir sodījuši. Piemēram, 2019. gadā Islandes grupa “Hatari” tiešraides laikā parādīja Palestīnas karogu, par ko valsts televīzijai vēlāk nācās maksāt naudas sodu. 1999. gadā Horvātijas pārstāvei tika atņemta daļa punktu, jo viņas dziesmas pavadījumā tika izmantotas ierakstītas cilvēku balsis, kas tolaik bija aizliegts.
Pavisam nesen, 2024. gadā, pieredzējām gadījumu, kad Nīderlandes pārstāvis Joosts Kleins tika diskvalificēts tieši pirms fināla neadekvātas uzvedības dēļ pret personālu. Tas vēlreiz pierāda, ka Eirovīzija nav tikai dziedāšana – tā ir milzu mehānisms ar noteikumiem, kurus neievērot nozīmē riskēt ar visu savu darbu un valsts tēlu.
Atgrieziet JOOSTU!!!